gadi iet, bet ir lietas, kas nemainās. Ir izpildītāji, kuri nenoliedz evolūciju, un ar katru jauno relīzi ir dzirdama viņu izaugsme un attīstība. Un ir izpildītāji, kuru darbībām nav redzama nedz loģika, nedz kādas vadlīnijas. Kādēļ gan lai katrs nevarētu darīt tā, kā pašam ienāk prātā? Nav jau korāns lol. Klausītāji paši sadzirdēs, kas viņam patīk vai nepatīk. Tik dzīvā organismā kā LV reps nebūtu vērtīgi nospraust robežas, ķipa, lūk, šādi nevajag, bet šādi vajag. C'mon, tie laiki sen kā ir beigušies un garām. Ziniet, kādi laiki ir tagad? Darīt labāk par labāko pieejamo piemēru. Tikai tā šī kultūra var iegūt. Vai graafs (Tomass) rīkojas pēc šī principa? Ne man spriest, neesmu kritiķis. Es esmu klausītājs. Ar blogu.
re, ko saka Tēzaurs: oriģināls ir pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums; pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.). Drusku tālāk – Tāds, kas ar kaut ko atšķiras no citiem; savdabīgs, īpatnējs. Ja 29 no 30 cilvēkiem pateiks Man garšo āboli, bet viens pateiks, ka viņam āboli negaršo, to pēc definīcijas varēsim uzskatīt par oriģinālu. Teikums Man āboli negaršo pats par sevi gan nav ne savdabīgs, ne īpatnējs. Ja 29 no 30 cilvēkiem būs divas acis un viens deguns, bet vienam būs divi deguni, katrs savā pusē vienai acij, tad gan tas būs īpatnēji. Kādēļ es par to te runāju? Jo oriģinalitāte ir tas, ko man labpatīk dzirdēt. Ne man vienīgajam.
albuma Īsie stāsti kovers ir pirmais, kas piesaista manu uzmanību. Vecāka gadu gājuma ļaudis (tie, kuri dzimuši pirms 1995. gada) varētu atpazīt pelēcīgās locījuma vietas un, līdzīgi man, pagremdēties nostaļģijā par laikiem, kad visi klausījās kasetes, ko varēja pārrakstīt pie tā viena krutā čoma, kuram bija tas krutais maģis, kur var divas kasetes sabāzt. Treklistei un citiem uzrakstiem es gan būtu izvēlējies fontu, kas atbalsta latviešu burtus. Ir taču varianti. Arī Parental Advisory melnbaltajam brīdinājumam bija tomēr iespējams uzskribelēt ko neparastāku un latvju mēlē, bet nu lai jau. Pie albuma bītiem pastrādājuši tādi vārdi kā NK Music, 181h, Cue Sheet, Reinšteins, KUJO, Gum$, Vneeeet, Red (slinkums meklēt īsto, haha), Young $wisher, SAGII un Keem. No saraksta es atpazīstu vienīgi 181h un Reinšteinu. Pārējos noteikti iesaku paklausīties, ja patīk tie boom bap bitosiki. Ā, un Reinšteins RZ studijā mixmāsterējis šito visu.
ar jūsu atļauju atkal ielūkošos Tēzaurā. Īsie stāsti, tātad. Stāsts ir episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Savukārt Īsais stāsts ir neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam. Ko autors mums stāsta? Pirms gadiem septiņiem grupas DZA jeb Dzīvojam, zinot apstākļus (graafs un Frīmens) albumā #BLACKOUTS runa būtībā ir par lielāka vai mazāka kalibra buhāšanu. Parokoties vēstures arhīvos, uzdūros sava Tinteszoba (#ripprotams) kolēģa anša rakstītajam par šo relīzi un tās izpildītājiem. Pieļauju, ka graafs joprojām darbojas sev interesantos veidos un formātos. Kas gan var būt interesantāks, kā vērot, vai ir iespējams kādu nobeigt no garlaicības.
fakts paliek fakts – mēs nekad nebūsim spējīgi līdz galam ielīst otra ādā (Eds Geins (1906-1984) neskaitās). graafs raksta par to, ko redz tā, kā to redz. Repa fotoreālisms. Viņam nakts nav melna kā kaut kas, tā vienkārši ir melna. Arī pudeles tematika figurē praktiski visos īsajos stāstos. Laikam labāk tā, nekā to slēpt. Nu, vai iztaisīties gudrāks / interesantāks / vienalga kāds, nekā esi patiesībā. Adlibs 'ei!' katras dziesmas sākumā... Katram savs. Vispār savādi. Izklausās, ka graafs pat pieliek zināmas pūles, lai netīšām neuzrakstītu kādu atskaņu, kaut vai divzilbeni. Jebkuras pūles ir jānovērtē. Tādā gadījumā – respect par pūlēm.
sievietes tematika gabalos Viņa un Viņas mierīgākās noskaņās sniedz nelielu atsvaidzinājumu. Pieļaujot, ka autors turpina precīzu realitātes vai vismaz sava skatījuma atspoguļojumu, var noprast, ka arī šajā tēmā viņam iet kā pa kalniem. Viņš ir savas individuālās pasaules centrālais tēls. Viņš ir tās valdnieks un pats sev tiesnesis. Arī par to respect. Bet rezumē ir visai vienkāršs – graafa albums ir unikāls. Tāpat kā pilnīgi viss pārējais mums apkārt.
ahūna vērtējums: Pieliktu papildpunktu par vāciņu, ja ne tas neveiksmīgais fonts. Atzīme būtu augstāka arī tajā gadījumā, ja šis albums būtu tikai instrumentāls. 5/10
Komentāri
Ierakstīt komentāru