Jāsāk laikam ar to, kas tas Pafs tāds ir un no kurienes. Ja man pieejamā informācija ir patiesa, Pafa sastāvā ietilpst MC Ras (Ruslans Fadejevs) no Augšas, rokgrupas Tape Electro (foršs logo) solists / ģitārists Miks Vilnis un bītmeikers Kviesis (Deivids Kviesis). Albums ierakstīts un apstrādāts ar Fakta jeb Jāņa Šmēdiņa gādību studijā Prime Time Records. Albuma vizuālā puse Megijas Korklas un Toma Markova pārziņā. Piedalījušies arī tādi mūziķi kā čelliste Madara Fogelmane un saksofonists Arturs Sebris. Un no kurienes tas viss? No pilsētas, kur MC Ras ir dzimis, un kas LVHH skatuvē ir zināma jau ļoti ilgi – no Jelgavas. Runājot autora vārdiem, Bieži neaizdomājamies, cik radoši un prasmīgi ir mums apkārt esošie, tuvākie cilvēki, bet viņi paliek kā sabiedrības pelēkā masa. Ir vajadzīgs kāds, kurš novērtē un notic tavām spējām. Bītmeikerim Kviesim acīmredzot ir izdevies panākt šo ticību, jo 369 (uzrakstījās netīšām, rakstot 360? hehe..) uzskatāma par viņa debiju.
Es, atzīšos, neesmu pārāk čakli sekojis līdzi nedz Augšas, nedz MC Ras darbībai. Tam pat nav īpaša iemesla – vienkārši nav gadījies. Autora iepriekšējo darbu Pacietības mērlente 1 & 2 nosaukumi liek noprast, ka viņam pacietības ir atliku likām, bet ne bezgalīgi. Un, kad tā beigsies, oi, nu tik saturās, sūdi būs pa nopietno. Tā kā 369 nav trešā mērlente, varam pieņemt, ka tas brīdis ir klāt. Vai par to varam pateikties PRUXAX debijai A+? It kā jā, it kā nē. Šo sūdu lauķis šūpo sen, un vispār laikam ir iemesls būt titros – teikums, ko veido dziesmu nosaukumi. Pirmo daļu es laikam saprotu. MC Ras, jelgavnieks būdams, uzskata, ka pret sevi izjūt nicinošu attieksmi no lielās Rīgas lielajiem rīdziniekiem, neraugoties uz to, ka viņš nav pirmo dienu ar repa pīpi zobos. Bet... kādos titros? Labi, sākam klausīties. Atbildei jābūt kaut kur tepat.
Lecīgumam, ko bieži vien dzirdam reperu tekstos, iemeslu netrūkst: veselīga sacensība ar žanra kolēģiem, savu prasmju demonstrēšana, vienkārši vēlēšanās tā normāli ieflexēt.. Šķiet, ka par to jau esmu runājis. Autors šeit nenoliedzami demonstrē savas rīmēšanas un flova prasmes, bet jau no paša sākuma rodas tāda sajūta, it kā viņam kāds sejā vai internetā (kāda starpība) būtu pateicis tu sūkā lol, un MC Ras, asinīm un siekalām šķīstot, censtos pierādīt, ka nesūkā vis, tā vietā, lai ko tādu laistu gar ausīm un savu radošo potenciālu izlietotu maķenīt veselīgāk. Tas tā, manas izjūtas. Viens gan ir skaidrs – autors kategoriski iestājas pret anglicismu lietošanu latviešu valodā. Man kā baltu filoloģijas maģistram ir savs viedoklis un nostāja šajā jautājumā, bet, jā, kas par daudz, tas... Un tas nav diži labāk par, piemēram, krievu trīsstāvīgajiem aiz katriem pāris vārdiem. Nu jā, un lauku dzīvē noteikti ir kaut kāda sava burvība. To mums arī Eliots savulaik ir stāstījis, heh.
Gatavojos nedaudz citai noskaņai, jo dziesmā Šūpo piedalās NiklāvZ (Liepāja reprezent), bet kāpinās vienīgi temps. Es atvičaju, tās minora melodijas man uzdzen anxiety. Esmu albumam jau aptuveni pusē un ievēroju vēl vienu nedaudz traucējošu apstākli. MC Ras prot flovot, jā, arī ar dikciju nekādu problēmu nav, bet, piemēram, tematika lēkā no vēlmes sevi pierādīt pret tiem, kuri ir pelnījuši šādu neglaimojošu pieminēšanu, līdz tuksnešiem, skarabejiem un brīviem ceļojumiem laikā un telpā. Nespēju saklausīt konsekvenci. O, pērn maģiskajā 420 datumā iznāca albuma pirmais singls Vispār. Paskatīsimies videoklipu.
Automašīnu tēma man nekad nav bijusi baigi tuva (pie stūres pēdējo reizi esmu bijis, šķiet, vismaz pirms kādiem 3 gadiem), bet šo gabalu ar visu video noteikti nevar mest vienā katlā ar šo, khm, brīnumu. Jā, te ir tas, ar ko reperi ir zināmi jau izsenis: savi cilvēki blakus, kas nes papildu enerģijas lādiņu. Visa Jelgava gan jau bija kājās. Vienīgi pietrūkst daiļā dzimuma pārstāvju, bet to trūkumu atsver saulītes stāvlaukumos. Tur es vienmēr esmu redzējis kaut kādu pievilcību. Drošība gan pirmajā vietā – kabrioletos tā sēdēt uz aizmugurējā beņķa es gan neriskētu. Aizej, piemet malku, Kviesi...
Vai frāze Tu nepazīsti drēbi, taču pielaiko ir tēmēta Prusaka virzienā? Neņemos spriest. Iespējams. Es nupat uzrakstīju par pērn iznākušo graafa albumu Īsie stāsti, kur pieskāros tēmai par rāmjiem hiphopā. Lieki neatkārtošos. Esmu sasniedzis tādu punktu šajā albumā, kad sāku kļūt viegli paviršs, cenšoties saklausīt kādu oriģinālu domu. Tālākajā tematikā parādās sievietes. Un Kvieša muzoni man vairs neuzdzen vajāšanas māniju. Pieļauju, ka piedziedājumā dzirdama tā rokgrupas solista balss. Tīri ok. Saldsērīga dziesmiņa. Katrā ziņā tas, ka esam rāmākos ūdeņos, ir patīkami. Paldies, Kviesi, malku vairs nevajadzēs.
Atsauces tekstos un pat konkrētu vārdu minēšana nenoliedzami liecina, ka MC Ras ir visai kvēls PKI klausītājs, ko var, protams, saprast. Es arī tāds esmu. Neparasti gan liekas, ka autors no tiem vīriem, šķiet, nav saņēmis praktiski nekādu ietekmi. Tas nav slikti, katrs dara pa savam, vienkārši savādi sanāk – Tu izsakies atzinīgi par izpildītājiem, kuru spilgtākās iezīmes tavā mūzikā praktiski nekur nevar atrast. Varbūt slinki meklēju. Ā, un albumam ir arī instrumentālā versija. Respekt, Kviesi, pirmajiem publiskajiem darbiem nudien nav sūdīgi.
ahūna vērtējums: Vai šis albums ir vismaz 9.63 EUR vērtībā? Kā nu kuram. Labs ieraksts, bet te ir kaut kas, kam nevaru pirkstu pielikt. 7/10
Komentāri
Ierakstīt komentāru