Jei bogu, kā gaidīju šo brīdi. Šim ierakstam manā disku plauktā ir īpaša vieta jau kopš dienas, kad ripulis nonāca manā īpašumā. Te nu mēs esam.
Kaņepe par sevi saka, lūk, šādi (teksts nosperts no draugiem.lv, sorry):
Esmu Kaņepe, arī zināms kā NeZāle
Nezāles neiznīkst, tātad esmu nemirstīgs
Abstrakts poētiķis no Kurzemes, pilsētas Saldus. Rakstīt sāku 97. gadā. Sākumā tas viss bija četrrindēs, līdz pārgāja poēmās. Paralēli tam es trenējos bītboxu, brīvrunas mākslu, darīju to kopā ar Runātājiem (Sīlio azk PimpHomio, Litija Terapiju, Vai Mans, S4a, AvS). Runātāji izjuka 2004. gadā, tomēr sirdī es palieku Runātājs. Man hiphops ir dzīve, ko dzīvoju ikdienā. Nespēju iedomāties dienu bez ritma, kurā es saklausu ne tikai skaņas, kā parasts dzirdīgais, bet lietas, kas mani pārvērš, māca un kustina traukties uz priekšu. Sevi dēvēju par Kaņepi mirklī, kad esmu ritmā un runas vētras mijiedarbībā, izdalās adrenalīns, un tā ir mana narkotika. Viens No Viņiem (VnV) ir mana otrā dzīve, kuru es dzīvou iekš Runu Zāles (RZ). Šie cilvēki spēj mani saprast pat tad, kad es nesaprotu pats sevi. RZ man ir spēks, lai spētu pārvērsties par Kaņepi un dzīvotu VnV dzīvi. Ikdienā es jūtos kā Ne Zāle priekš jebkura cilvēka.
Nemeklējiet labākos, jo labāko šeit nebūs
Te būs katrs par katru savādāks un katrs par katru labāks
Mans uzskats par Latvijas hiphopu ir neitrāls, neuzskatu nevienu labāku par sevi vai sliktāku, pats galvenais ir dzīvot un tad darīt, nevis darīt un domāt, ka dzīvo.
Arī portāls tvnet.lv, tiesa, ar nelielu laika nobīdi, publicēja rakstu par Kaņepes debijas ripuli:
Bijušās grupas "Runātāji" (2001 - 2004) radītājs, izpildītājs un producents, tagad viens no "Runu Zāles" enerģijas vienotājiem, Kaņepe beidzot izdod savu pirmo garadarbu, kurš varētu būt jauns pavērsiens vietējās repa mūzikas izaugsmei, akcentu liekot uz runas tehniku un dažādo viesmākslinieku atšķirīgajām vārdu plūsmām un domu gājieniem. Šo disku interesantu padara fakts, ka tajā iekļautie skaņdarbi ierakstīti ar savstarpēji lielu laika intervālu.
Kaņepes albums "Tad, kad nāk... tie vecie labākie" ir abstrakts jēdziens savā izpausmes būtībā... Šajā albumā katra dziesma ir savādāka, veidojot vienu abstraktu domu "Tad, kad nāk... tie vecie labākie". Tā ir zīme, ka sekos turpinājums iesāktajam ceļam, kas ieved mūs mākslas pasaulē. Jebkurš viesmākslinieks albumā ir izvēlēts ar nodomu radīt atsevišķu runas stila tehniku, vārdu spēli un laika viļņa piedzīvojumu. Albumā būs ietverti vairāki Hiphop/Rap stili, piemēram, abstract, hardcore un strictly.
Pats Kaņepe par šo albumu izsakās vienkārši: ""Tad, kad nāk... tie vecie labākie" nav ne sākums, ne beigas, tas ir ceļojums manā ikdienā, piedzīvojumos un dzīvē iekš ZZ187. Albums ir radīts cilvēkiem, kuri patiesi saprot un ir iekšā. Miers."
Nu tad sāksim ar koveri. Tur redzams autora siluets kādā no Rīgas tuneļiem un Parental Advisory stilā ieturēts brīdinājums — Nešāro šo CD. Cieni mūs un mūsu ieguldīto darbu. Respektīvi, nopērc veikalā, nevis meklē, kur var dabūt par velti.
Turpināsim ar ievadu jeb Ieeju – īsu, instrumentālu skitiņu, ko saklimperējis pats Kaņepe. Jāatzīmē, ka no visiem albuma bītiem viņš ir autors vairāk nekā pusei. Nebija sanācis tam iepriekš pievērst uzmanību. Es kā klausītājs sliecos domāt, ka bītu taisīšanai Kaņepe pievērsās, jo vienkārši nekur baigi tā nevarēja tos bītus brīvi dabūt, pie tam tādus, kādus gribētos. Klasisks Latvijas andergraunda variants.
Aiziet, sākas reps. Laikmeta vēstulēs (2006) piedalās Kaņepes domubiedri no Runu Zāles: Reinšteins, bū-š un wiesturz. Par pašu Runu Zāli var lasīt, kad runājām par Rolexus mugursomu. Par pašu gabalu man nav baigi daudz, ko piebilst. Tāds kā otrais albuma ievads, tikai ar vokālu. Katrs no autoriem, vairāk vai mazāk konkrēti, pieskaras savām tēmām, lai katru pantu noslēgtu, lūk, šāda četrrinde:
Tāpēc nemeklējiet labāko, jo labākais šeit nebūs
Te būs katrs par katru savādāks un katrs par katru labāks
Mūsu sāga vēl nav izrunāta, jo runās, kamēr dzīvos
Pag, es atbrīvošu dzīvos, lai neaiztiek mirstīgos
Aizceļosim retrospekcijā — Visu laiks (2006) uz Reinšteina bīta. Šeit autors atskatās uz savas karjeras pirmsākumiem, kas, kā jau iepriekš minēts, sākās 1997. gadā. Ausī iekrīt šādi vārdi:
Nekas no gaisa nenokrīt, tik pa retai reizei plaukst,
Ja tev ir talants dots, iegaumē - tas ir jālaista kā augs,
Lai vienkārši nenokalst, bet turpin' zaļot tālāk,
Un dari to ar pacietību, jo augļus dos tas vēlāk...
Kā vienu no savas radošās darbības iedvesmas avotiem Kaņepe min Ņujorkas repa apvienību A Tribe Called Quest (1985). Tiek pieminēts arī Džuzepe, kurš, kā izrādās, esot licis bītu pirmajai Kaņepes reizei uz steidža. Dzirdama nožēla par Džuzepes pazušanu no aktīvās LVHH skatuves (pāris gadus vēlāk mēs gan piedzīvojām leģendas atgriešanos). Atceramies arīdzan, par laimi, nu jau labu laiku vairs ne tik aktuālo konfliktu starp reperiem un metālistiem. Traki laiki bija. Arī te, Liepājā. Lika pasmaidīt atsauce uz Runātāju gabalu Nav ko slēpt patiesību. Dziesmu noslēdz autora prātojumi par mūžīgo laika nepietiekamību. Nu nezinu gan. Prioritāšu jautājums.
Makten lustīgs Kaņepes muzons – Kultūra (2004) ar Runātāju kolēģa Litija piedalīšanos. Kā saka pats Kaņepe, Litijs esot bijis viens no aktīvākajiem Runātāju dalībniekiem, kurš vēlāk arī palīdzējis turēt, turpināt un nest to visu uz priekšu. Pirmajā momentā es īsti gan neiebraucu, kurā brīdī Litijs sāka skaitīt, bet, vērīgāk ieklausoties, sapratu, ka viņš parādās dziesmas otrajā daļā. Baigi līdzīgie vokāli vīriem imho. Katrā ziņā gabals man ļoti iet pie sirds, īpaši rindas par graffiti jeb grafītiem, kur Runātāji vēlas redzēt kaut kādu nebūt kvalitāti, kamēr viņu pilsēta Saldus ir pilna ar amatieriskiem veikumiem, kas, kā teikts dziesmā, pat izpelnījušies vietu vietējo avīžu lapās kā izcili triepieni. Nu, jā, nav patīkami, kad sabiedrības vairākums un vietējie mediji par labu atzīst to, kas pašam liekas pilnīga hujņa.
Turpinām ar Gada gājums (2003) – Runu Zāle satiekas ar Runātājiem, kas tad vēl bija aktīvi. Te dzirdam gan Wiesturu un Reinšteinu (RZ), gan Litiju un Silio jeb Sīli (R). Un Kaņepe pa vidu. Runājot par Sīli, arī viņa skilu un style Kaņepe izceļ kā augsta līmeņa, neraugoties uz to, ka varbūt tekstuāli kolēģim esot bijis reizēm jāizpalīdz. Lūk, šis gabals varētu būt izcila laikmeta liecība. Reinšteinam vēl nav iznākusi diskgrāmata Zemapziņas laboratorijas ziņojums (2005), Wiesturz arī tikai tā kārtīgi iešūpojas pirms dzejas spārniem.. Bet, redz, vīri sanāk kopā un uzrepo, ka maz neliekas, ievijot arī pa kādai spārnotai frāzei - Nerepoju angliski, jo neesmu idiots /Reinšteins/
Mūsdienās gan šie vārdi izklausās drusku arhaiski. E.V. un March to tikai apstiprina.
Ir labas dziesmas, ir viduvējas un ir leģendas. Viena no pēdējām ir Janas pēcpuse El Če Če (2005). Es atceros, ka, kad iekš hiphopz.lv šis gabals uzpeldēja, visi bija uz pakaļas, jo neviens nesaprata, kas tas ir, Un, ka var arī šitā. Bet visi tikpat kā vienbalsīgi atzina, ka sūds ir karsts. Šeit uzzinām, ka Kaņepe ar Janu ir pazīstams jau kopš 14 gadu vecuma, tikšanās nav pārspīlēti regulāras, bet, kad ir, tad pozitīvas emocijas un kosmiski ceļojumi ir garantēti. Un, protams, var arī skaistuli pienā sēdināt, pēc tam caur zeķi kāst. Uz personīgākas nots — kad TUNNDAMN iestartēja pirmo LV repa karaoki bārā Ūsas, biju no Kaņepes dabūjis šīs dziesmas bītu un varēju pats šīs maģiskās rindas lepni uzskaitīt. Cik dzirdēju no klātesošajiem, man sanāca tīri labi, par ko, protams, prieks un gandarījums.
Gabals Stāsts iz dienas (2003) ar Litija piedalīšanos ir... jēziņ, es pat nezinu, kas tas ir, bet man patīk. Tiekam sagaidīti ar skaļu krākšanu, un stāsts var sākties. Abus puišus aptuveni deviņos no rīta pamodina skaļi klauvējieni — ir ieradusies policija. Nu ok, braucam uz menteni. Betona kāpnes, sen jau pazīstamās... Nav gan īsti skaidrs, par kādiem grēkiem abi runātāji šoreiz ir aizturēti, un par ko vispār ir runa, bet, kā noprotams, seko spēkošanās ar prātiem un viltībām, iebiedēšanu no policistu puses etc., kas noved pie protokoliem un iespējas atkal redzēt saulesgaismu. Kaut kādu loophole čaļi gan jau atrada, ja jau viss tik labi beidzās.
Šis stāsts kā no gaisa krīt... dzīves patiesību tev ap pirkstu neaptīt
Kaut vai nāksies laboties... šo dzīvi uz atpakaļu tev nepagriezt
Es atceros, ka kaut kādā, nez, 2007. (?) gadā Liepājā uzstājās Gustavo, R-Viss, Ozols, Kurts, Riga Scratch Posse un arī Runu Zāle. Tur vīri blieza visu ko, bet Ku' ta' šitā var (2006) dzirdēju pirmo reizi un biju sajūsmā. Reinšteina džezīgais bitoss, Mixmaster AG skrāpji.. damn. Ko te dzirdam? Kaņepe, kā tāds reportieris (reportieris.. hehe.. get it?) apraksta tālaika Latvijas slavenību niekošanos ar dragiem un visādas citas everģēlības. Pa dibenu dabū arī visādi realitātes šovi, televīzijas cenzūra un pat draugiem.lv. A ko tik hiphopā nevar...
Viegli melodiskais Re ku' nāk tik (skits) mūs sagatavo nākamajam gabalam – Ducis puces (2006). Šī varētu būt pirmā, vismaz man zināmā, LV repa dziesma ar vāji maskētu erotikas piesitienu. Gadu vēlāk līdzīgas tēmas skar cēsinieks R-Viss savā albumā Fokusu pokusu meklējumos, bet šis gabals.. Nu, pilnīgi vai jāsarkst. Klausoties puces, rodas sajūta, ka Kaņepe gultas rotaļām pieiet stipri pragmatiski, bez lieka aprēķina un liekvārdības. Tā teikt, kas jādara - jādara.
Rezbainieks Kaņepe drusku pieduras iekš Mazo skaistulīt - Paldies (skits), aizvedot klausītāju līdz nākamajai un man mīļākajai albuma dziesmai - Vecais pirmais uzbrukums (2003), kur piedalās Reinšteins, kā arī trīs runātāji: Litijs, Sīlis un Vai Mans. Kad autoram jautāju, kas tas Vai Mans tāds par putnu, noskaidroju, ka viņš runātājos nokļuva tīri tā, tusiņa pēc, bet nekāds aktīvais darbonis nav bijis. Tātad. Tas bīts vispār ir no citas pasaules, psc. Agrīnais reprezents, zin'. Litijs atsaucas uz nule kā pieminēto pieredzi ar policistiem, uzslavē vietējās sievietes.. Visu cieņu. Ēna... Jā, jūs jau zināt, kas ir Ēna. Katru rītu iekš SWH varam Ēnu dzirdēt. Skuķis nobliež līmenī. Tā kaut kā.
Īsti gan nepateikšu, kādēļ, bet oriģinālversiju dziesmai VvV (2005) nevaru paklausīties. Laikam bīts vainīgs. Pie šī vēl atgriezīsimies. Tālāk - Ielu pazīmes (2006) ar runātāju Sīli, kur atkal pieskrāpē AG. Bīts diezgan brutāls, jo mums visiem jābūt ielās. Repreznta tipa panti gan no viena, gan no otra. Diemžēl neesmu pārāk lietas kursā, kādas (un vai vispār bija?) runātāju attiecības ar pārējām ne tik spožajām LVHH komētām, bet rodas sajūta, ka "drošības pēc" tiek flekss uztaisīts, ja nu kāds sadomā te kaut ko. Bet gabals ļoti pat klausāms, nav divu domu.
Ganus pie malas, jo tālāk mums ir Vīzija (2006). Pēc definīcijas, vīzija ir vai nu iedomu vai sapņu tēls, vai arī Personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē. Īsāk sakot, iztēle vai vēlamais mērķis, kas, būsim godīgi, vienalga skaitās pie iztēles, grozi kā gribi. Kaņepes nosauktie pamatelementi, proti, vējš, uguns, ūdens, zeme, mīlestība gan liek domāt par Kapteini Planētu un viņa pieciem palīgiem (1990). Kopumā dziesma izklausās pēc slikta tripa. Kam negadās.
Reinšteina saskrūvētajai Izejai seko vēl viena relikvija no Runātāju perioda - Īss savienojums (2003) ar Sīļa piedalīšanos. Manai ausij liekas, ka Sīlis reizēm nedaudz izklausās pēc Kaņepes RZ kolēģa Rectus Regulus, bet tas nav pārāk būtiski. Drusku evolucionāru pārdomu par pasaulīgo un laicīgo, krietna deva ignorances un beigās, protams, visiem sveicieni. Arī kucei Ēnai. Patiesību sakot, šie te lieki prieki jeb pēdējie 3 gabali no albuma.. Labi vien ir, ka varam tos dzirdēt, jo ar Vīziju un Izeju šī plate būtu finišējusi uz pārlieku bēdīgas nots.
Ārprāts, cik lielu atšķirību dziesmai var dot bīta nomaiņa. Lūk, šo VvV (Dj Krii rmx) es varētu stundām ilgi uz riņķi klausīties, atšķirībā no oriģināla. Tas Krii ir viens velns, es teikšu. Vai VvV ir atsauce uz www jeb World Wide Web? Ej nu sazini. Rinda par mākoni, kas grib uzsūkt vairāk Zemes tvaika un apmīzt pasauli gan uzdzina smīnu. Agresīvā bīta nomaiņa piedziedājumos arī lielisks pieskāriens. Vēl viens veids, kā piešķirt šim skaņdarbam vērtību, ir atsauce uz senumseno latīņu teicienu Veni, vidi, vici. Foršs gājiens. Atnākt, ieraudzīt, uzvarēt.
Tad nu beidzot esam pie pēdējā albuma treka - Jazz prieki (Radio ZZ 187) (2003). Dzirdam gan Wiesturz'a un Reinšteina, gan Sīļa (?) dalību. Līdzīgi kā šīs plates 5. skaņdarbā Gada gājums, arī šeit jūtams kopējais fīlings un vēlme sanākt kopā un vienkārši uzskaitīt. Un katrs šāds brīdis ir pilns maģijas, ko, atkārtoti mēģinot, vairs nesasniegt. Tādēļ spiežam ctrl+S. Es saprotu šo sajūtu. Esot līdzīgā pozīcijā, es gan jau kā rīkotos tieši tāpat.
ahūna vērtējums: Nav brīnums, ka Latvijas Sabiedrisko Mediju rakstā Kuri albumi ir Latvijas hiphopa stūrakmeņi? Top Suns Spēlē jeb ansis šo ierakstu norādīja kā vienu no trīs vērtīgākajiem. Lieliski pastrādāts.
Komentāri
Ierakstīt komentāru