Daudzi no manas paaudzes LVHH klausītājiem atceras tos mokpilnos gadus, kad it kā bija zināms, ka kaut kādi Džuzepes gabali kaut kur noglabāti stāv, bet dzirdējis tos ir tikai Gustavo un vēl pāris izredzētie. Džuzepe, redziet, bija iemantojis nedaudz mistiska tēla statusu (savulaik kaut kas tur bija arī par pandām), un neviens īsti nevarēja saprast, kas lēcies māksliniekam, kurš kopā ar S'T'A, Ozolu un Gustavo ņēma dalību nudien leģendāros trekos.
Te pēkšņi, kā no zila gaisa, 2014. gada 1. martā Džuzepe mūs priecēja ar negaidītu uzstāšanos 9K1 namā kā viens no viesiem anša Himnu šovā, bet pēc tam, proti, 10. maijā - ar vērienīgu koncertu Kaņepes Kultūras Centrā. Viņš pat saņēma repertagu no Gacho, kurš, iespējams, tādējādi centās satuvināt tad joprojām sašķeltās repa klausītāju nometnes mūsu valstī. Klubā Pulkvedim Neviens Neraksta es drusku uzrepoju uz viena viņa bīta vienā nelielā pasākumā.. labi, tas vairāk man. Un te mēs tiekam iepriecināti ar Neizdoto dziesmu albumu. Laika posmu, kad šīs dziesmas ir tapušas, varu noteikt tikai aptuveni - 90'o pašas beigas līdz 2000'o gadu sākums. Nevaru to nedz noliegt, nez apstiprināt, bet man ir baigās aizdomas, ka visus bītus Džuzepe te ir taisījis pats. Nu, varbūt vienīgi ne tos Gustavo un Kriijazzgruzonmix remiksus. Un vienu Robja bītu, bet par to vēlāk.
Kā Džuzepi saukt mūsdienās, es, ja godīgi, vairs nezinu. Vienā vietā rakstīts - Lukass. Citur savukārt Mr Blaze. Tiec nu gudrs. Vienkārši spiežam play.
Pirmā neizdotā dziesma Nebaidies lieliski kalpo kā ievads. Autors atklāj savu nostāju pret reliģiju, dienēšanu armijā, ierēdniecību un pašvaldības neizdarību, kā arī vispārēji negatīvo sabiedrības viedokli par hiphopu un tiem, kas ar to nodarbojas. Tas viss rada lieliskus apstākļus, lai radoši izpaustos pie mikrofona. Rinda es prezentēju Rīgu tāpat kā Aleksandrs Čaks uzjundī mūžseno jautājumu Vai reps ir dzeja? .. šaubos gan, vai tad kāds par to tik ļoti lauzīja galvu, kā tas nereti notiek mūsdienās. Piedziedājumā klausītājs tiek aicināts nebaidīties, ka kaut kas var nesanākt, jo rezultāts noteikti būs, ja darīsi, ko jūti.
Žagarus tiem, kuri kaut daļēji nav dzirdējuši Kas skar mūs ar Gustavo dalību. Praktiski katram kompī vai kur citur glabājās ieraksts Gatavi Karam. Būtībā reprezents vecās skolas stilā, tikai bez pārāk radošiem salīdzinājumiem un metaforām, jo līdz tam scēnai vēl jāpaaugas. Varētu būt viens no pirmajiem oficiālajiem Gustavo pantiem vietējā mēlē, uzreiz pēc slēptā treka Fact albuma beigās.
Nereāli ir iebāzt galvu savā dibenā
Un tādā pozā mēģināt špagatu vietā slidenā
Piedziedājums ir neizdzēšami iededzināts ausīs un atmiņā katram kvēlākam latviešu repa klausītājam. To varētu saukt par dziesmas highlight'u.
Un arī šeit, dziesmā Savs tuss, starp pantiem esošās rindas ir nemirstoša klasika, kas, starp citu, mums ir devusi apvienību Savs i Savs, par kuras albumu jau runājām. Džuzepe uzsver sava rīdzinieku tusa vienotību, abpusēju un savstarpēju atbalstu, beznosacījumu lojalitāti un stingru pieturēšanos pie oriģinālas un pastāvīgas domas un idejas, jo ar svešu cauri neizbrauksi. Vārdu salīdzinājums ar skrotīm (vai lodēm, kāda starpība) vēl nebija tik ļoti nojāts, kā tagad, kad to jau var uzskatīt par mīmu.
Ar svešu cauri neizbrauksi, tavs ir tavs
Savs ir savs, tikai tā ar citu tavu nesajauks
Liec paiku galdā, ja tev ir, ko teikt
Steidz nevis sasteidz, viss notiek šeit
Zināms instruments tālāk iespēlēts. Nu, vismaz man. Čells, pie kura es 8 gadus nosēdēju. Dziesma Mūžības skarts, kur autors atklāj, ka lietas, kas mūs ikdienā satrauc, sarūgtina vai liekas nepieņemamas, ir sīka vienība lielajā laika ritumā. Jūtams, ka tajā laikā gludi skūta galva liecināja par zināma līmeņa bīstamību mietpilsoņu acīs, liekot labākajā gadījumā mest līkumu, satiekoties uz trotuāra. Ievēroju, ka Džuzepe piemin gavēšanu un svētceļojumu. Manā rīcībā gan nav informācijas, vai tas ir domāts poētiski, vai arī ir reāli praktizēts. Ja ir, tad par ļaunu nav nācis, jo balss izstaro nedaudz apgarotības. Tā, it kā autors zinātu vairāk, nekā atklāj. Un katrā ziņā zina vairāk par klausītāju. Nu, varbūt arī.
Pret mūžību tas viss ir sīkums
Kas mūžības skarts,
Sapratīs, cik mūžīgs ir darbs
Es negribētu likt galvu ķīlā, bet šeit bītu varētu būt taisījis Jacques of S'T'A jeb Žaks, kurš piedalās gabalā Diez' vai. Ironiski sanāk. Kaut kad pa dienu palasīju delfos rakstu, ka valdība taisās praktiski likvidēt Latvijas azartspēļu biznesu. Kā noprotams, tā bija problēma arī pirms 20 vai cik tur gadiem, kad tapa šis gabals. Ir lietas, kas nemainās. Gan viens, gan otrs reperis ir pacenties novērot, kā automātu bizness zeļ un plaukst, balstoties uz patērētāju lētticības, naivuma un vienkārši tieksmes pēc azarta, kas citkārt nav tik viegli pieejams. Es apmēram redzu, kā ir tagad. Nu, kā bija pirms gadiem 5, piemēram, kad bija feņķi, olimpijas, tad vēl telefonā to visu tikpat aktīvi varēja darīt. Neesmu drošs spriest, kā bija 2000'o gadu iesākumā, piemēram, tuneļos pie stacijas. Un naktī. Jautri gan jau.
Pinās piemēros, kā prot, tik, cik ļauj iztēle
Apziņa, ka ne viss ir taustāms, mani no purva izcēla
Žaks šeit kā jau Žaks. Bez pārsteigumiem.
Pirmkārt, dziesmas Neizaicini mani bīts ir vienkārši drausmīgs. Labi, neizaicināsim, haha. Vispār šeit Džuzepe skaita manāmi agresīvāk, tekstā kritizējot visu un visus: liekulību, savtīgumu, izlikšanos, melus, nesaskaņas starp tuvajiem.. garš saraksts. Kaitina gan tas, ka netiek piedāvāti nekādi risinājumi, ko šāda kritika, manuprāt, prasītu. Sanāk uzskaitījums ar lietām, kas autoram nepatīk. Nu labi, nepatīk, bet būtu jauki, ja tiktu iepīta kāda personīga pieredze un / vai piemēri. Laikam visu gribēt nav iespējams.
Mēs esam pieraduši ņemt, nevis dot
Vai te ir kāds, kas var apstrīdēt to?
Ar muļķībām paspīdēt prot, taupot savējo
Ar lieliem malkiem kāda cita ūdeni lok
Elegants tas bītiņš Robim sanācis. Jā, Te Džuzepe bīta autors ir Robis, lai kas viņš arī nebūtu (man gan ir aizdomas, ka es zinu, kas tas ir par Robi). Dzirdam garīgā spēka nostādījumu pret fizisko (to pirmo nevajag upurēt otrā labā) un mājienu uz katolicisma divkosību. Man likās saistošas šīs rindas:
Trūkstošais ķēdes posms, mana smēde mostas
Un tā sākas rīts ar neparastu rīta rosmi
Klausītājs tiek aicināts vairāk paļauties uz sevi, ne citiem, kā arī nebaidīties apstrīdēt vispārpieņemtos uzskatus un tradīcijas, jo, paskatoties no citas puses, var izrādīties, ka tām nav absolūti nekādas vērtības. Un, protams, nelīst iekšā sektās. Svētumu, ko Džuzepe sevī vai kur citur ir atradis, viņš nekādā konkrētā vārdā gan nesauc. Un nevajag arī, jo ne jau nosaukumā ir tā sāls. Dziesmu noslēdz piedziedājums no izlases pirmās dziesmas. Čūskai aste mutē.
Izlasi noslēdz divi remiksi: Savs tuss (Gustavo remix) un Te Džuzepe (Kriijazzgruzonmix). Ko tur daudz piebilst, drusku cits bīts, cita noskaņa. Gustavo remiksu noteikti zina katrs. Un ne viens vien, līdzīgi man, bija pārliecināts, ka dzird īsto un vienīgo Sava tusa versiju. Drusku kļūdījāmies, oops..
ahūna vērtējums: Šis apkopojums ir klasika un izcila laikmeta liecība. Džuzepes ikoniskais vokāls, viņa rokraksts kladē un pie bītiem, kā arī sajūta, ka 90'o beigās klīsti pa Čiekurkalna ielām. 9/10
Komentāri
Ierakstīt komentāru